Nav ne jausmas par ko domāju es, kad kāpu lidmašīnā. Laikam jau par nākotni un biļeti uz mājām. Jau trešie svētki bez mīļajiem, ģimenes, radiem, draugiem. Esmu citā pasaulē. Pašam vien sevi jāauklē. Tomēr gribas kādu svešu sirdsapziņu, bet no tās, ne ziņas, ne miņas. Tikai spilgtākas un bālēt sākušas atmiņas. Jo ilgāk esmu šeit, jo dīvaināka sajūta. Darba pietiek un badā nemirstu. Caurām dienām līst lietus. Līst arī manā galvā. Gribas uz Latviju. Klausos vecās, labās dziesmas. Ķeru nostaļģiju.
Vajadzēja vairākus menešus, lai liktu man saprast cik tomēr ir svarīgas mūsu tautiskās vērtības. Esot dzimtenē, mums tā ir gana. Izlaižamies krēslā, dzeram alu, skatāmies Holivudas filmas vai arī pavadam svētkus ārzemēs. Var jau būt, ka tagad ir savādāk. Daudzas ģimenes ir jābrauc apciemot. Tik daudzi aizbraukuši labākā cerībā. Esot šeit, tā visa ļoti trūkst. Trūkst zvīņu makā no Ziemassvētku galda. Krāsotu Lieldienu olu kauju radu starpā. Paša kurināta ugunskura un dīķa zivis.
Tieši tāpēc es ar smaidu sejā atgriezīšos, lai cīnītos, nevis uz palikšanu bēgtu.
Kaut kas ļoti savāds, bet labs ; ) http://www.youtube.com/watch?v=TxcVEWbxHJI
Aizver acis. Agrāk viss bija melns. Tumsa aizvēra skatu uz pasauli. Lika ieskatīties sevī. Apdomāt visu un atvērt acis no jauna....
Offline
Šodien, 00:39
| Vārda diena | |
|---|---|
| 29. Jūnijā | |
| Dzīvesvieta | |
| Publiskā adrese | |
| http://bboy.orb.lv | |
Skype : kaarais
MSN : bboypeteris@gmail.com
Twitter: http://twitter.com
Kur palikuši skaistie vārdi,ziedu jūras un centība? Tas laikam nāk bonusā 21.gs., kad mainās vērtības, ne par velti zinātnieki uztraucas par mūsu sugu, kā tādu, jo cilvēki vienkārši strādā, lai izdzīvotu, bērni ilgāk dzīvo pie vecākiem, jo nespēj atļauties savus mājokļus, līdz ar to tas kavē jaunu ģimeņu izveidošanos. Jo velāk veido ģimeni, jo lielāks risks palikt bez pēcnācējiem. Viena milzīga ķēdes reakcija. Cilveki paliek kā tādi bezjūtīgi roboti, kuros visas šīs apspiestās emocijas uzkrājas, savūkārt, tie, kuri šo spriedzi neiztur taisa problemas un viņus atkal soda, un rezultātā brīvības atņemšana,proti, kartējas izpostītās dzīves.
Romantika ir kā kalnu upe, kura, kad tu iekļusti, tad arī aizej pa straumei. Saprotu, kuram,tad gribas censties, vieglak ieiet plašaja World Wide Web un sabīdīt visu uz ātro, aiziet uz randiņu bez zieda un cerēt nu tik būs, protams, pēdējie noverojumi liecina, ka viss arī izdodas, bet kada jēga no šīs salkanās dzīves, kura ātri apnīk? Vajag cīnīties. Cīnīties un nepadoties. Rast interesi, iekāri un šo sajūtu, kad ir silti, labi un droši. Rakstīt dzeju, pat varbūt kādu dziesmu uzdziedāt. Darīt visu, lai radītu otrā šo kvēli lai viņam gribētos vēl un vēl šo abu spēli.. Vot tā ir bauda, nevis lieki īsziņās izmesta nauda! :)
Pēcim buča :*
29. Jūnijā, 17:19
MīļI SVEICIENIņI VāRDIņA SVēTKOS! :)
29. Jūnijā, 14:34
bučas svētkos :*
29. Jūnijā, 09:40
Sveiciens svētkos! :)
29. Jūnijā, 02:48
Klau, sen nav lasīts kāds labs gabaliņš..bez Taviem stāstiem orba pirmā lapa liekas pavisam tukša.
5. Jūnijā, 17:17
